Dabasgāzes īpatnējais svars: 1 m³ masa un vērtību tabula

Dabasgāze ir gāzu maisījums, kura galvenā sastāvdaļa parasti ir metāns. To izmanto māju apkurei, ūdens sildīšanai, ēdiena gatavošanai, rūpniecisko iekārtu darbināšanai un kā degvielu.

Viena kubikmetra dabasgāzes masa nav nemainīgs lielums. Tā ir atkarīga no gāzes sastāva, temperatūras, spiediena un mērīšanas apstākļiem. Tāpēc praktiskos aprēķinos izmanto orientējošus diapazonus.

Dabasgāzes īpatnējā svara tabula

Sausas dabasgāzes orientējošais blīvums normālos apstākļos bieži ir 0,68–0,85 kg/m³ robežās.

Ja aprēķinam vajadzīga precīza vērtība, jāzina gāzes sastāvs un apstākļi, kādos veikts mērījums. Sadzīves un sākotnējiem tehniskiem novērtējumiem tabula sniedz tikai orientieri.

Īpatnējā svara aprēķins

Īpatnējo svaru aprēķina pēc formulas:

γ = ρ × g

kur:

• γ — īpatnējais svars;
• ρ — gāzes blīvums;
• g — brīvās krišanas paātrinājums, aptuveni 9,81 m/s².

Pieņemot, ka dabasgāzes blīvums ir 0,68–0,85 kg/m³, tās īpatnējais svars būs aptuveni 6,7–8,3 N/m³.

No kā ir atkarīgs dabasgāzes blīvums

Dabasgāzes blīvumu un masu ietekmē:

• metāna un citu gāzu īpatsvars maisījumā;
• gāzes temperatūra;
• spiediens sistēmā;
• mitrums un piemaisījumi;
• apstākļi, kuros veikts mērījums.

Sašķidrinātā stāvoklī gāzei ir citi parametri, tāpēc gāzveida dabasgāzes datus nedrīkst attiecināt uz LNG vai citiem glabāšanas veidiem.

Secinājums

Sākotnējiem aprēķiniem var pieņemt, ka 1 m³ dabasgāzes sver aptuveni 680–850 g. Atbildīgiem tehniskiem, komerciāliem vai projektēšanas aprēķiniem jāizmanto piegādātāja dati, normatīvie dokumenti vai mērījumu rezultāti.