Amonjaka lietojuma jomas: kur izmanto amonjaku

Amonjaks ir viena no svarīgākajām rūpniecības ķīmiskajām vielām. Tas ir slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar formulu NH3 — bezkrāsaina gāze ar asu, raksturīgu smaku. To ražo lielos daudzumos, jo amonjaks ir vajadzīgs mēslošanas līdzekļiem, ķīmiskajām izejvielām, aukstuma iekārtām, tīrīšanas līdzekļiem un dažādu amonija savienojumu iegūšanai.

Jautājums, kur izmanto amonjaku, visbiežāk ir saistīts ar lauksaimniecību un ķīmisko rūpniecību, taču tā lietojums ar to neaprobežojas. Jāņem vērā arī tas, ka amonjaks ir toksisks, kairina gļotādu un elpceļus, bet lielā koncentrācijā ir bīstams cilvēkam. Tādēļ amonjaka rūpnieciskajā lietošanā vienmēr jākontrolē hermētiskums, jānodrošina ventilācija un jāievēro drošības noteikumi.

Amonjaka īpašības

Amonjaka fizikālās un ķīmiskās īpašības nosaka tā galvenās lietojuma jomas. Amonjaks labi šķīst ūdenī, veidojot amonjaka ūdens šķīdumu. Tam piemīt bāziskas īpašības, un tas reaģē ar skābēm, veidojot amonija sāļus. Piemēram, amonjaka reakciju ar slāpekļskābi izmanto amonija nitrāta iegūšanai, kas ietilpst mēslošanas līdzekļu sastāvā.

Amonjaku izmanto arī par ķīmisko izejvielu un reaģentu. Rūpniecībā tas piedalās slāpekļskābes, amonija sāļu, urīnvielas, dažu amīnu un citu slāpekli saturošu produktu ražošanā. Atsevišķos tehnoloģiskajos procesos šķidru amonjaku var izmantot par šķīdinātāju, taču šādiem procesiem vajadzīgs īpašs aprīkojums.

Dažādas amonjaka lietojuma jomas

Neraugoties uz toksiskumu, amonjaku izmanto daudzās nozarēs. Lielākā daļa saražotā amonjaka tiek izmantota mēslošanas līdzekļu un ķīmisko produktu izgatavošanai. Galvenie virzieni ir:

• mēslošanas līdzekļi: amonija nitrāts, amonija sulfāts, urīnviela un citi slāpekļa mēslošanas līdzekļi;
• slāpekļskābes ražošana, to iegūstot ar amonjaka katalītisku oksidēšanu;
• kalcinētās sodas ražošana ar amonjaka metodi;
• amonija sāļu un citu slāpekļa savienojumu iegūšana;
• rūpnieciskā aukstumtehnika, kur amonjaku izmanto par aukstumaģentu R-717;
• amonjaka ūdens šķīdumi sadzīves un tehniskajiem tīrīšanas līdzekļiem;
• atsevišķi amonjaka ūdens šķīduma lietojumi medicīnā un laboratorijās.

Lauksaimniecībā amonjaks galvenokārt ir svarīgs kā saistītā slāpekļa avots. Uz tā bāzes iegūst mēslošanas līdzekļus augu barošanai. Slāpekļa mēslošanas līdzekļi jālieto normētās devās: slāpekļa savienojumu pārpalikums var pasliktināt augsnes stāvokli, piesārņot ūdeni un samazināt ražas kvalitāti.

Amonjaks aukstumtehnikā

Amonjaku izmanto rūpnieciskajās aukstuma iekārtās par aukstumaģentu. Tam ir labas termodinamiskās īpašības un mazs globālās sasilšanas potenciāls, tādēļ tas ir pieprasīts lielās aukstuma noliktavās, pārtikas ražotnēs un citās rūpnieciskās sistēmās. Šā risinājuma galvenais trūkums ir amonjaka toksiskums, kura dēļ iekārtas jāprojektē un jāapkalpo atbilstoši stingrām drošības prasībām.

Amonjaka lietojums medicīnā un sadzīvē

Sadzīvē izmanto nevis bezūdens amonjaku, bet tā ūdens šķīdumu. Tas ietilpst dažos tīrīšanas līdzekļos un palīdz notīrīt taukainus netīrumus un traipus no stikla, keramikas un metāla. Šādus līdzekļus nedrīkst sajaukt ar hloru saturošiem sastāviem, un tie jālieto tikai saskaņā ar instrukciju.

Medicīnā amonjaka ūdens šķīdums ir pazīstams kā ožamais spirts. To var izmantot par kairinošu līdzekli īslaicīgai ieelpošanai ģīboņa gadījumā un atsevišķos ārīgi lietojamos līdzekļos. Amonjaku lietot iekšķīgi vai pašārstēšanās nolūkā ir bīstami. Jebkuram medicīniskam lietojumam jāatbilst instrukcijai un speciālista norādījumiem.

Amonjaks joprojām ir svarīga viela ķīmiskajai rūpniecībai, lauksaimniecībai un aukstumtehnikai. Tomēr tā priekšrocības ir tieši saistītas ar pareizu rīcību: viela ir efektīva ražošanā, bet toksiskuma un kairinošās iedarbības dēļ ar to jārīkojas piesardzīgi.