Niķeļa īpatnējais svars, īpašības, markas un vērtību tabula

Niķelis ir ķīmiskais elements, kas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā atrodas ceturtajā periodā un desmitajā grupā. Vienkāršas vielas veidā niķelis ir labi kaļams un ļoti plastisks pārejas metāls baltā krāsā ar sudrabainu nokrāsu.

Šis elements savu nosaukumu ieguva saistībā ar arsēna gāzes izdalīšanos rūdas kausēšanas laikā. Vācu mitoloģijā tā dēvēja ļaunu garu, kas racējiem vara vietā piesvieda niķeļa rūdu.

Niķeļa īpatnējā svara tabula

Šā materiāla masa ir atkarīga no tāda parametra kā niķeļa īpatnējais svars. Praktiskajos aprēķinos parasti izmanto blīvuma atsauces vērtības, jo rezultāts ir atkarīgs no metāla tīrības, temperatūras un parauga stāvokļa. Niķeļa vidējais īpatnējais svars ir aptuveni 8,9 g/cm³.

Lai atvieglotu tādu rādītāju kā niķeļa masa un īpatnējais svars aprēķināšanu, zemāk sniegta tabula ar šo vērtību aprēķiniem, kā arī citiem pārrēķiniem dažādās mērvienību sistēmās.

Niķeļa īpašības

Kompaktā veidā niķelis ir ļoti plastisks un labi pakļaujas apstrādei ar spiedienu. Gaisā tas ir samērā noturīgs, pateicoties aizsargājošai oksīda plēvei. Niķeļa kušanas temperatūra ir aptuveni 1455 °C, bet viršanas temperatūra — aptuveni 2913 °C. Niķelis pieder pie smago metālu grupas.

No galvenajām īpašībām jāizceļ:

• Īpatnējā elektriskā pretestība ir 0,0684 μΩ·m
• Materiāla blīvums — 8,902 g/cm³
• Materiāla atommasa — 58,69 u
• Īpatnējā siltumietilpība — aptuveni 0,443 kJ/(kg·K)
• Molārais tilpums ir 6,6 cm³/mol
• Siltumvadītspēja ir 90,9 W/(m·K)

Niķelim visnoturīgākā ir oksidēšanās pakāpe +2. Niķelim piemīt laba korozijizturība gaisā, ūdenī un sārmainā vidē, jo tas spēj pārklāties ar aizsargplēvi. Savukārt noturība pret skābēm ir atkarīga no apstākļiem: niķelis šķīst karstā koncentrētā sērskābē un atšķaidītā slāpekļskābē. Savienojoties ar oglekļa monoksīdu, veidojas ļoti indīgs un gaistošs karbonils. Pulvera veidā niķelis var degt, bet kompaktā veidā tas parasti nedeg.

Niķeļa markas

Mūsdienu rūpniecībā ir daudz dažādu niķeļa veidu. No galvenajiem veidiem jāizceļ:

• N0 un N1 grupa. Primārais niķelis, kurā paša materiāla un kobalta kopējais saturs ir attiecīgi vismaz 99,3% un 99,93%. Šo veidu ražo slokšņu, plākšņu un lokšņu veidā, izmantojot elektrolīzes procesu.
• N2, N3 un N4 grupa. Primārais niķelis, kurā paša materiāla un kobalta kopējais saturs ir attiecīgi vismaz 99,8%, 99,93% un 99,93%. Šo veidu ražo granulu, plākšņu, atgriezumu, slokšņu, lietņu un katoda lokšņu veidā, izmantojot pārkausēšanu, uguns rafinēšanu, presēšanu un elektrolīzi.
• NP1, NP2, NP3 un NP4 grupa. Niķeļa pusfabrikāts, kurā paša materiāla un kobalta kopējais saturs ir attiecīgi vismaz 99,99%, 99,5%, 99,3% un 99%. Šo veidu ražo stieņu, slokšņu, lokšņu, stiepļu un lentu veidā.
• NPA1 un NPA2 grupa. Anodu niķeļa pusfabrikāts, kurā paša materiāla un kobalta kopējais saturs ir attiecīgi vismaz 99,7% un 99%.
• NPAN grupa. Nepasivējošs anodu niķeļa pusfabrikāts, kurā paša materiāla un kobalta kopējais saturs ir vismaz 99,4%; to ražo stieņu un lokšņu veidā. Šai grupai raksturīga plēves ar lielu pretestību neveidošanās.
• NK0 un NK2 grupa. Silīciju saturošs niķelis, kurā paša materiāla un kobalta kopējais saturs ir vismaz 99,4%. To ražo tikai stieples veidā.
• NMc1, NMc2, NMc2,5 un NMc5 grupa. Mangānu saturošs niķelis, kurā paša materiāla un kobalta kopējais saturs ir vismaz 98,5%. To ražo tikai stieples veidā.