Porcelāna keramikas īpatnējais svars un funkcionālie raksturlielumi

Nosaukums „porcelāna keramika” ir saistīts ar to, ka materiāls apvieno blīvas keramikas un dabiskā akmens īpašības, taču tas nenozīmē, ka sastāvā ir granīts. Šo būvmateriālu augstu vērtē stiprības, ilgmūžības un funkcionalitātes dēļ. Porcelāna keramikas sastāvā parasti ir:

• Laukšpats.
• Kaolīna māls.
• Kvarca piemaisījumi.

Ražošanas galaprodukta īpašības līdzinās dabiskajam akmenim. Tādējādi porcelāna keramika ir kļuvusi par izturīgu mākslīgo akmeni, kas ir noturīgs pret plaisām un atlūšanu. Tā iztur mehānisku slodzi, tai ir ļoti maza ūdens uzsūce, un parastos ekspluatācijas apstākļos tā ir ķīmiski stabila. Porcelāna keramikas kvalitātes raksturlielumi:

• Noturīga ekspluatācijas laikā
• Nav pakļauta nodilšanai
• Salizturīga: iztur aptuveni 50 sasaldēšanas un atkausēšanas ciklus
• Mitrumizturīga: ūdens uzsūce ir 0,05–0,5%
• Noturīga pret dinamisku slodzi, skrāpējumiem un lūzumiem
• Noturīga krāsa
• Izvēloties piemērotu faktūru un flīžu klasi, virsma var būt neslīdoša
• Samērā labi vada siltumu

Porcelāna keramikas flīžu īpatnējais svars un izmēri.

Ražotāji izgatavo porcelāna keramiku plašā izmēru diapazonā — no 200×200 mm līdz 1200×1800 mm. Privāto pircēju un būvuzņēmumu vidū populārs ir 600×600 mm izmērs, bet nelielām telpām — 300×300 mm.

Flīzes masa ir svarīgs rādītājs, aprēķinot materiālu izmaksas konkrētam būvdarbam. Porcelāna keramikas vidējais īpatnējais svars ir 2400 kg/m³ — tāds pats blīvums ir stiklam. Dažādu izmēru flīžu blīvums var nedaudz atšķirties. Aprēķinu dažāda biezuma 400×400 mm flīzēm var apskatīt zemāk tabulā.

Lai veiktu vajadzīgos aprēķinus noteikta izmēra un biezuma flīzei:

1. Jāsareizina visi izmēri, izsakot tos metros. Piemēram, 300×300×3 mm flīzei aprēķins ir šāds: 0,3×0,3×0,003 = 0,00027. Tā iegūst vienas flīzes tilpumu.
2. Pēc tam flīzes īpatnējais svars 2400 kg/m³ jāreizina ar iegūto rezultātu: 2400×0,00027 = 0,648 kg. Tā ir porcelāna keramikas flīzes masa.

Flīzes masa ir atkarīga no tās uzdevuma: sienas flīze būs ievērojami vieglāka par grīdas flīzi. Var droši apgalvot, ka 600×600 mm porcelāna keramikas, tāpat kā 300×300 mm flīžu, 1 m² masa parasti ir aptuveni 15–25 kg. 8–8,5 mm bieza flīze svērs aptuveni 19 kg uz 1 m². Šis flīžu veids ir smagāks par citiem bieži izmantotiem apdares materiāliem: porcelāna keramika sver 20–40 kg/m², bet reizēm sasniedz īpaši lielas vērtības — līdz 70 kg/m².

Porcelāna keramikas veidi, izmēri un lietojums būvniecībā.

Porcelāna keramiku iedala pēc ārējā pārklājuma materiāla. Pastāv šādi flīžu veidi:

• Pulētas.
• Daļēji pulētas (faktūras efekts).
• Satīna virsmas (ar dabisko minerālu kristāliem).
• Glazētas (ar vienlaidu emaljas virskārtu).
• Rektificētas (ar īpaši precīziem flīžu izmēriem).
• Strukturētas (ārēji atgādina koka vai akmens klājumu).

Unikālā nodilumizturība ir padarījusi porcelāna keramikas flīzes ļoti populāras. Tās bieži izmanto grīdas segumam vietās ar lielu cilvēku plūsmu — bāros, restorānos, kafejnīcās un veikalos. Populāra kļuvusi arī porcelāna keramikas izmantošana ēku ārējo fasāžu apdarei. Šis materiāls ir universāls un daudzējādā ziņā pārspēj pat dabiskā akmens flīzes.