Kā atšķirt porcelānu no fajansa: galvenās atšķirības

Daudzi cilvēki sadzīvē izmanto no dažādiem keramikas veidiem izgatavotus priekšmetus. Taču ne visi spēs precīzi noteikt, kas tas par veidu. Populārākie keramikas veidi ir fajanss un porcelāns. Piemēram, no mīkstā porcelāna izgatavo mākslinieciskus un dekoratīvus izstrādājumus, bet no cietā — traukus, keramikas elektroizolatorus, radio un elektrotehnikas detaļas un santehniku. Fajansu izmanto apdares flīžu, trauku un santehnikas ražošanā.

Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, kāpēc tieši šie keramikas veidi kļuvuši tik populāri, un, pats galvenais, iemācīsim atšķirt fajansu no porcelāna.

Sāksim ar porcelānu. Porcelāns ir smalkkeramikas materiāls. Tam raksturīga ļoti maza ūdens caurlaidība, noturība pret ķīmiskām vielām un augstu temperatūru. Turklāt tam piemīt elektroizolācijas īpašības un mehāniskā izturība.

Porcelāna iegūšanai parasti izmanto kaolīnu, kvarcu, laukšpatu un citas mālainās sastāvdaļas. Kaulu pelnus pievieno nevis visam porcelānam, bet tikai kaula porcelānam. Izstrādājumus iegūst, apdedzinot augstā temperatūrā, bieži aptuveni 1200–1450 °C diapazonā. Izšķir cieto, mīksto un kaula porcelānu. Cietais porcelāns parasti ir blīvāks un izturīgāks par mīksto, tādēļ to bieži izmanto traukiem, sanitārtehniskajiem izstrādājumiem, elektroizolatoriem un tehniskajām detaļām. Mīksto porcelānu biežāk izmanto dekoratīviem izstrādājumiem un smalkiem traukiem.

Fajansam bieži ir balta vai gaiša lauska, taču pēc struktūras tas atšķiras no porcelāna. Tā ražošanā izmanto līdzīgas minerālās sastāvdaļas, tomēr masas sastāvs un apdedzināšanas režīms ir citāds. Apdedzināšanas temperatūra parasti ir zemāka nekā porcelānam, bieži līdz 1280 °C, tādēļ lauska ir mazāk saķepusi un poraināka.

Fajanss ir poraināks, un tā ūdens uzsūce ir daudz lielāka. Tādēļ to pārklāj ar plānu ūdensnecaurlaidīgas glazūras kārtu, lai izstrādājums lietošanas laikā neuzsūktu mitrumu un smakas.

Fajansa un porcelāna galvenās atšķirības

Vairāki paņēmieni, kas palīdzēs atšķirt fajansu no porcelāna:

1. Pēc skaņas. Porcelāna skaņa ir dzidrāka. Viegli uzsitiet pa izstrādājumu. Ja dzirdat skaidru, dzidru skaņu, tas ir porcelāns, bet zema un dobja skaņa liecina par fajansa izstrādājumu.
2. Pēc gaismas caurlaidības. Paceliet izstrādājumu pret gaismu. Ja tas laiž cauri gaismu, tas ir porcelāns, ja ne — fajanss.
3. Vizuāla apskate. Aplūkojiet neglazētu vietu, piemēram, balsta maliņu pamatnē. Porcelāna lauska parasti ir blīvāka, plānāka un viendabīgāka; fajansa neglazētajā vietā struktūra biežāk izskatās poraināka un graudaināka. Pilnīgi spīdīga virsma pati par sevi nepierāda, ka izstrādājums ir izgatavots no fajansa.
4. Porcelāns parasti ir dārgāks par fajansu, jo īpaši kvalitatīvu trauku un dekoratīvo izstrādājumu gadījumā. Tomēr cena ir atkarīga ne tikai no materiāla, bet arī no zīmola, dizaina, apdedzināšanas un apdares kvalitātes.
5. Fajansa izstrādājumu siltumvadītspēja parasti ir mazāka nekā porcelāna izstrādājumiem, taču sadzīves pārbaude ar karstu krūzi ne vienmēr ir uzticama: rezultāts ir atkarīgs no sieniņu biezuma, roktura formas un dzēriena temperatūras.

Kuri izstrādājumi ir labāki — porcelāna vai fajansa? Porcelāns parasti ir dārgāks, cietāks un ilgmūžīgāks, turklāt tam ir mazāka ūdens uzsūce. Tomēr nevar apgalvot, ka porcelāns vienmēr ir labāks: dekoratīviem priekšmetiem vai lētiem traukiem kvalitatīvs fajanss arī var būt laba izvēle. Ja laika gaitā fajansa traukos parādās plaisas, tos labāk vairs neizmantot ēdienam un dzērieniem: plaisas ir grūtāk iztīrīt un tajās var uzkrāties netīrumi.

Ja svarīga ir ilgmūžība, maza ūdens uzsūce un vienkāršāka kopšana, biežāk izvēlas porcelānu. Ja vajadzīgs pieejams risinājums, izvēloties fajansa izstrādājumu, jāpievērš uzmanība ražotājam, glazūras kvalitātei un izskatam: izstrādājumam nedrīkst būt atlūzumu, plaisu un redzamu pārklājuma defektu.