Keramzītbetona īpatnējais svars un bloku masa

Keramzītbetons ir vieglbetons ar porainu keramzīta pildvielu. Tā sastāvā parasti ietilpst keramzīts, cements, smiltis vai cita smalkā pildviela un ūdens; stiprību regulē ar cementa marku, maisījuma sastāvu un blīvēšanu. Augstu temperatūru izmanto paša keramzīta ražošanā, nevis gatavo bloku savienošanā. Pareizi izvēloties sastāvu, šāds materiāls labi pretojas daudziem noārdīšanās faktoriem.

Keramzītbetonu plaši izmanto būvniecībā, galvenokārt tā siltumizolācijas īpašību dēļ. Turklāt tas ir viegls, savai grupai pietiekami izturīgs un pieder pie minerāliem būvmateriāliem. To bieži izmanto pārsegumu būvē un sienu energoefektivitātes uzlabošanai.

Keramzītbetona kvalitatīvās priekšrocības:

• Mazāks blīvums un vieglums
• Mazāka slodze uz pamatiem
• Mazākas sienu mūrēšanas izmaksas
• Mehāniskā stiprība
• Liels tilpums, kas paātrina būvdarbus
• Siltākas sienas nekā no blīva betona, ja pareizi izvēlēts bloku biezums un blīvums

Izdevīga materiāla priekšrocība ir viegla transportēšana un līdz ar to mazākas izmaksas un ekonomisks ieguvums dzīvojamo un rūpniecisko telpu būvniecībā.

Keramzītbetona bloku masa.

Keramzītbetona bloku ražošanā izmanto vieglus materiālus, kas gatavajā produktā veido porainu struktūru. Keramzītbetona bloka masa mainās atkarībā no tā izmēra un ražošanā izmantotajām izejvielām. Piemēram, 200×200×400 mm bloka masa var būt 6–29 kg.

Pastāv vairākas keramzītbetona markas. Aplūkosim to lietojuma jomas:

Keramzītbetona bloku īpatnējā svara aprēķins.

Keramzītbetona īpatnība ir porainība, tādēļ svarīgāk ir aprēķināt īpatnējo blīvumu, kas mainās atkarībā no bloku izgatavošanā izmantotā materiāla. Keramzītbetona 1 m³ masas svārstību diapazons sniegts tabulā.

Svarīgi ņemt vērā, no cik keramzītbetona kārtām — 1, 2 vai 3 — izbūvēts pārsegums. Visbiežāk sastopams vienas kārtas segums ar 900–1100 kg/m³ blīvumu. Citos gadījumos keramzītbetona kubikmetra masa būs lielāka. Rupjas struktūras materiāls, ko izmanto sienu siltināšanai, visbiežāk sver aptuveni 500–600 kg/m³.

Keramzītbetona bloku blīvums ir mazāks nekā citiem būvmateriāliem, tomēr tas nesamazina materiāla mehānisko stiprību. Granulu iekšējā struktūra palielina noturību pret lielu slodzi un aizsargā blokus un paneļus pret sabrukšanu. Pēc granulu izmēra keramzītu iedala galvenajās frakcijās:

• Smiltis — frakcija no 0 līdz 5 mm
• Grants — trīs frakcijas: no 5 līdz 10, no 10 līdz 20 un no 20 līdz 40 mm
• Keramzīta šķembas jeb drupināts keramzīts — frakcija no 0 līdz 10 vai no 5 līdz 40 mm

Keramzītam kā vienai no vieglajām porainajām pildvielām ir svarīgs raksturlielums — bēruma blīvums. Bēruma tilpumsvars, granulu tilpums un porainības rādītājs kopā nodrošina vajadzīgās materiāla siltumizolācijas īpašības. Vērtības var svārstīties no 250 līdz 800 kg/m³. Turklāt katrai keramzīta grants markai ir savs diapazons. Piemēram, M300 blīvuma vērtība ir no 250 līdz 300 kg/m³.

Pēc tilpummasas keramzītbetonu papildus iedala trīs apakšgrupās:

1. Siltumizolācijas — tilpummasa aptuveni 350–600 kg/m³. To izmanto par siltinošu kārtu, un tas nav paredzēts lielai nesošajai slodzei.
2. Konstrukciju-siltumizolācijas — tilpummasa aptuveni 600–1200 kg/m³. To izmanto sienu blokiem un norobežojošajām konstrukcijām.
3. Konstrukciju — tilpummasa aptuveni 1200–1800 kg/m³. To izmanto vietās, kur svarīga ir paaugstināta stiprība.

Visbeidzot jāmin, ka keramzītbetonam ir stiprības klase, kas raksturo materiāla spēju pretoties sagraušanai. Šis parametrs ir atkarīgs no ražošanā izmantotā cementa kvalitātes un markas. Ražošanas laikā keramzītbetonam var pievienot kvarcu maisījumā ar granti — tas palielinās stiprību.