Šķembu lietojuma jomas būvniecībā

Šķembas ir berams nemetālisks materiāls, ko iegūst, drupinot blīvus iežus, granti vai laukakmeņus. Tās var būt granīta, grants, kaļķakmens, diabāza un citas šķembas. Ieža veids, frakcija, stiprība, plākšņaino graudu saturs, salizturība un radiācijas klase nosaka, kur šķembas drīkst izmantot.

Materiālu iegūst un ražo karjeros: iezi atdala, drupina drupinātājos, šķiro sijātājos pa frakcijām un pārbauda laboratorijā. Vairāk par ieguvi var uzzināt rakstā kur iegūst šķembas.

Galvenās šķembu lietojuma jomas

Šķembas izmanto betonā un dzelzsbetonā, ceļu būvniecībā, pamatos, drenāžas slāņos, dzelzceļa uzbērumos, teritoriju labiekārtošanā un ainavu dizainā. Katram uzdevumam svarīgi atšķirīgi materiāla raksturlielumi.

Betonam parasti izvēlas stipras un tīras, piemērotas frakcijas šķembas, lai graudi maisījumā sadalītos vienmērīgi un netraucētu armatūrai. Ceļu pamatnēm svarīga ir stiprība, salizturība un nodilumizturība. Dekoratīvam pildījumam un celiņiem lielāka nozīme ir izskatam, graudu izmēram un ieklāšanas ērtumam.

Šķembu lietojums pa frakcijām

Frakcija norāda šķembu graudu izmēru. Būvniecībā bieži sastopamas 5–10, 5–20, 10–20, 20–40 un 40–70 mm frakcijas, kā arī atsijas un rupjas frakcijas īpašiem uzdevumiem.

• Atsijas un smalkās frakcijas izmanto celiņiem, uzbēršanai, labiekārtošanai, pretslīdes kaisīšanai ziemā, dažiem celtniecības maisījumiem un izlīdzinošiem slāņiem.

• 5–20 mm frakciju bieži izmanto betonā, dzelzsbetona izstrādājumos, privātajā būvniecībā, ceļu darbos un laukumu ierīkošanā. Tā ir viena no pieprasītākajām frakcijām.

• 20–40 mm frakcija ir piemērota drenāžai, spilveniem zem pamatiem, ceļu pamatnēm, masīvām betona konstrukcijām un darbiem, kuros vajadzīgs rupjāks akmens karkass.

• 40–70 mm frakciju izmanto ceļu pamatnēs, dzelzceļa uzbērumos, rupjos drenāžas slāņos, gabionu konstrukcijās un masīvos inženiertehniskos darbos.

Šķembu lietojuma jomas atkarībā no stiprības markas

Stiprības marka raksturo šķembu izturību pret sadrupšanu, un to apzīmē ar burtu M un skaitlisku rādītāju. Jo augstāka marka, jo izturīgāks materiāls, taču tas jāizvēlas pēc uzdevuma, nevis pēc principa „jo vairāk, jo vienmēr labāk”.

• M200–M400 izmanto darbiem ar mazu slodzi, dekoratīvam pildījumam, pagaidu celiņiem un labiekārtošanai.

• M600–M800 izmanto parastos būvdarbos, uzbērumos, ceļu pamatnēs un betona konstrukcijās ar mērenu slodzi.

• M800–M1200 bieži izmanto betonam, dzelzsbetona izstrādājumiem, ceļu būvniecībā un laukumos ar paaugstinātu slodzi.

• M1200–M1600 izmanto stipri noslogotiem ceļiem, atbildīgām betona un dzelzsbetona konstrukcijām, rūpnieciskiem laukumiem un īpašiem inženiertehniskiem uzdevumiem.

Šķembu lietojuma jomas atkarībā no klases

Dabisko iežu šķembām svarīga ir radiācijas kontrole. Parasti izšķir trīs klases pēc dabisko radionuklīdu īpatnējās efektīvās aktivitātes. I klases šķembas bez ierobežojumiem izmanto dzīvojamo un sabiedrisko ēku būvniecībā. II klasi galvenokārt izmanto ceļu un rūpnieciskajos darbos. III klases lietojums ir ierobežots — parasti ārpus apdzīvotām vietām un ne objektos, kuros pastāvīgi uzturas cilvēki.

Pērkot šķembas mājai, pamatiem, betonam vai teritorijai, jāpārbauda kvalitātes pase un radiācijas higiēnas atzinums. Tas ir īpaši svarīgi granīta šķembām, jo dažādu atradņu rādītāji var ievērojami atšķirties.

Kā izvēlēties šķembas atbilstoši uzdevumam

Betonam svarīga ir stiprība, tīrība, frakcija, plākšņaino graudu saturs un saderība ar projektā noteikto betona marku. Ceļam — stiprība, salizturība, nodilumizturība un pareiza slāņa blīvēšana. Drenāžai — graudu rupjums un ūdens caurlaidība. Dekoratīviem darbiem — izskats, krāsa, viendabība un ieklāšanas ērtums.

Šķembas patiešām ir viens no pieprasītākajiem būvmateriāliem, taču tās nedrīkst izvēlēties tikai pēc cenas vai ieža nosaukuma. Pareiza izvēle ir atkarīga no frakcijas, stiprības markas, radiācijas klases, uzdevuma un konkrētās konstrukcijas prasībām.