Smilšakmens īpatnējais svars, īpašības, priekšrocības un vērtību tabula

Smilšakmens ir slāņains nogulumiezis, kas sastāv no iežu daļiņām, piemēram, kalcīta, kvarca, vizlas un laukšpatiem. Šis materiāls veidojas, lielam smilšu daudzumam sablīvējoties augsta spiediena ietekmē. Saistviela var būt silīcija dioksīds, karbonāti, dzelzs oksīdi, māla minerāli un citas cementvielas; tieši cementvielas, graudu un poru sastāvs nosaka smilšakmens stiprību un blīvumu. Smilšakmens ir viens no skaistākajiem dabas materiāliem, pateicoties plašajai krāsu, toņu un formu daudzveidībai.

Smilšakmens īpatnējā svara tabula

Šā materiāla masa ir atkarīga no tāda parametra kā īpatnējais svars. Tā kā šis materiāls ir sarežģīts, lauka apstākļos aprēķināt smilšakmens īpatnējo svaru nav iespējams. Šo procedūru veic īpašās ķīmijas laboratorijās. Tomēr vidējais īpatnējais svars ir zināms un atrodas diapazonā no 2,2 līdz 2,5 g/cm³.

Lai atvieglotu tādu rādītāju kā smilšakmens masa un īpatnējais svars aprēķināšanu, zemāk sniegta tabula ar šo vērtību aprēķiniem, kā arī citiem pārrēķiniem dažādās mērvienību sistēmās.

Smilšakmens īpašības

Kā minēts iepriekš, smilšakmenim ir plašs krāsu un toņu spektrs, kā arī daudzveidīgas tekstūras un formas. Smilšakmens var būt dažādos baltos, pelēkos un brūnos toņos, kā arī melns un sarkans.

No galvenajām īpašībām jāizceļ:

• Ūdens uzsūce ir atkarīga no porainības un struktūras. Blīviem būvniecībā izmantojamiem paveidiem tā parasti nav liela, bet irdenākiem iežiem var būt ievērojami lielāka.
• Laba spiedes stiprība. Vērtību diapazons ir no 30 līdz 100 MPa.
• Smilšakmens ir nedegošs minerāliezis, taču tā karstumizturība ir atkarīga no minerālā sastāva, porainības un karsēšanas režīma.
• Porainība ievērojami mainās: blīvam apdares smilšakmenim tā var būt daži procenti, bet irdenākiem paveidiem — vairāki desmiti procentu.

Smilšakmens cietība un blīvums ir atkarīgs no gliemežvāku, kvarca un silīciju saturošo daļiņu daudzuma. Ja silīcija saturs ir liels, materiāls iegūst blīvu struktūru; ja tajā ir daudz dzelzi un kaļķi saturošas cementvielas, tas kļūst mazāk stiprs un ciets, bet palielināts māla un ģipša cementvielas saturs ļoti mazās stiprības dēļ padara šo materiālu nepiemērotu būvniecībai.

Smilšakmeni parasti iedala divās kategorijās:

• Neapstrādāts smilšakmens, ko savukārt iedala neregulāras formas akmenī, smilšakmens laukakmenī un plakanā plienakmenī.
• Apstrādāts smilšakmens, kura paveidi ir 10–25 mm biezas flīzes un akmeņi.

Smilšakmens priekšrocības

Smilšakmens ir ļoti populārs būvmateriāls tā raksturīgo īpašību dēļ. Pie galvenajām šā materiāla priekšrocībām pieder:

• Augstvērtīgas dekoratīvās īpašības
• Liela ilgmūžība, pareizi izvēloties iezi un ievērojot ekspluatācijas apstākļus
• Laba apstrādājamība, kas ļauj šo būvmateriālu slīpēt un zāģēt
• Nepieciešama minimāla kopšana, taču ārējai apdarei svarīga ir pareiza ieklāšana, šuvju aizsardzība un salizturīga paveida izvēle
• Tas ir dabisks minerālmateriāls, taču lietojuma ietekme uz vidi ir atkarīga no ieguves, apstrādes un piegādes
• Samērā neliela cena
• Nedegoša minerālā pamatne
• Blīviem, salizturīgiem paveidiem ir laba salizturība
• Nodilumizturīga un neslīdoša virsma

Tomēr, tāpat kā jebkuram materiālam, smilšakmenim ir savi trūkumi. Galvenais no tiem ir šā būvmateriāla lielā masa.