LV

Koksa īpatnējais svars, īpašības, lietojums un tabula

Koksu plaši izmanto kā cieto kurināmo un tehnoloģisku materiālu. To iegūst, speciālās koksa krāsnīs bez gaisa piekļuves augstā temperatūrā karsējot akmeņogles līdz saķepšanai. Procesā no oglēm tiek izvadīta ievērojama gaistošo vielu daļa, bet atlikusī oglekļa masa iegūst stiprību un porainu struktūru.

Koksa īpatnējā svara tabula

Viens no galvenajiem koksa masas aprēķina parametriem ir tā īpatnējais svars vai tilpummasa. Kokss nav viendabīgs materiāls, tāpēc precīzie raksturlielumi ir atkarīgi no ogļu markas, koksēšanas tehnoloģijas, mitruma, pelnu satura un frakcijas. Vidējais blīvuma diapazons uzziņu aprēķinos ir aptuveni 0,6–1,4 g/cm³. Ērtībai tālāk sniegta koksa masas tabula dažādās mērvienībās.

Koksa īpatnējais svars un masa dažādās mērvienībās
Materiāls1 m³ masa, kgĪpatnējais svars, g/cm³
KokssNo 600 līdz 1400No 0,6 līdz 1,4

Koksa īpašības

Koksa sastāvā ir organiskā oglekļa daļa, pelni, mitrums, sērs un citi komponenti. Galvenie koksa kvalitātes rādītāji ir:

  • Mitruma saturs. Optimālās vērtības bieži ir 3–5% robežās.
  • Pelnu saturs. Labi rādītāji parasti ir ap 7–11% un ir atkarīgi no izmantotajām oglēm.
  • Sēra saturs. Paaugstināts sēra saturs pasliktina koksa kvalitāti un ietekmē metalurģisko procesu; pieņemamas vērtības bieži ir ap 0,5–0,6%.
  • Gaistošo vielu saturs. Šis parametrs raksturo koksa gatavības pakāpi. Pārāk zema vērtība var liecināt par pārkarsēšanu apstrādes laikā; vidējās vērtības bieži ir 1–1,5% diapazonā.

Viena no svarīgākajām koksa īpašībām ir izturība pret mehāniskiem bojājumiem. To ietekmē materiāla gabalu izmērs. Metalurģiskajam koksam bieži augstu vērtē lielus gabalus, bet smalkās frakcijas saturam jābūt ierobežotam.

Koksa papildu raksturlielumi:

  • koksa tilpummasa — aptuveni 450–500 kg/m³;
  • koksa porainība — ap 40–55%;
  • aizdegšanās temperatūra — ap 700 °C;
  • siltumspēja — aptuveni 7000–7500 kcal/kg.

Koksa lietojums

Koksu galvenokārt izmanto čuguna kausēšanā domnās, kur tas kalpo par kurināmo, reducētāju un balstu šihtai. Koksu lieto arī citos ražošanas un enerģētikas procesos:

  • čuguna kausēšanā kupolkrāsnīs, kur kokss ir kurināmais;
  • dažu materiālu kausēšanā krāsaino metālu metalurģijā;
  • gāzģeneratoru darbināšanai un tvaika ieguvei;
  • smalkā koksa izmantošanai apkurei un atsevišķiem sadzīves uzdevumiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik sver 1 m³ koksa?

Masa ir atkarīga no koksa veida, frakcijas, mitruma, pelnu satura un sablīvējuma pakāpes. Aprēķiniem jāizmanto konkrētās partijas tilpummasa.

Kāpēc koksa blīvums nav viendabīgs?

Koksu iegūst no dažādām oglēm un atšķirīgos koksēšanas režīmos, tāpēc gabalu izmērs, porainība, mitrums un pelni maina viena tilpuma masu.

Kur izmanto koksu?

Koksu izmanto par kurināmo un reducētāju metalurģijā, kā arī par tehnoloģisku oglekļa materiālu vairākos rūpnieciskos procesos.