Dažādu sugu koksnes tilpumsvars un īpatnējais svars
Koksni būvdarbos izmanto jau kopš seniem laikiem. Šis materiāls vēl arvien ir ļoti populārs, pateicoties tā lieliskajām tehniskajām īpašībām. Koksne pati par sevi ir strukturēts dabas materiāls, ko veido koksnes šūnas un starpšūnu tukšumi, tādēļ vienas koksnes daļas īpašības nebūt nav pilnīgi vienādas ar tāda paša izmēra citas daļas īpašībām. Šī iemesla dēļ darbu gaitā bieži jāaprēķina vajadzīgais materiāla daudzums un tādi parametri kā koksnes kopējais svars un viena kubikmetra svars.
| Koku suga | Svaiga | 100 % | 80 % | 70 % |
|---|---|---|---|---|
| Lapegle | 940 | 1100 | 990 | 930 |
| Papele | 700 | 760 | 690 | 650 |
| Dižskābardis | 960 | 1110 | 1000 | 950 |
| Goba | 940 | 1100 | 1100 | 930 |
| Ozols | 990 | 1160 | 1160 | 990 |
| Skābardis | 1060 | 1330 | 1330 | 1130 |
| Parastā egle | 740 | 750 | 750 | 640 |
| Parastais valrieksts | 910 | 1000 | 1000 | 850 |
| Liepa | 760 | 830 | 830 | 710 |
| Baltā robīnija | 1030 | 1330 | 1330 | 1190 |
| Alksnis | 810 | 880 | 880 | 750 |
| Kļava | 870 | 1160 | 1160 | 990 |
| Parastais osis | 960 | 1150 | 1150 | 930 |
| Sibīrijas baltegle | 680 | 630 | 630 | 540 |
| Parastā priede | 820 | 850 | 850 | 720 |
| Kaukāza baltegle | 720 | 730 | 730 | 620 |
| Sibīrijas ciedrupriede | 760 | 730 | 730 | 620 |
| Bērzs | 870 | 1050 | 1050 | 890 |
| Apse | 760 | 830 | 830 | 710 |
| Koku suga | 60 % | 50 % | 40 % | 30 % |
|---|---|---|---|---|
| Lapegle | 880 | 820 | 770 | 710 |
| Papele | 610 | 570 | 540 | 500 |
| Dižskābardis | 890 | 830 | 780 | 720 |
| Goba | 880 | 820 | 770 | 710 |
| Ozols | 930 | 870 | 820 | 760 |
| Skābardis | 1000 | 990 | 930 | 860 |
| Parastā egle | 600 | 560 | 520 | 490 |
| Parastais valrieksts | 800 | 750 | 700 | 650 |
| Liepa | 660 | 620 | 580 | 540 |
| Baltā robīnija | 1060 | 990 | 930 | 860 |
| Alksnis | 700 | 660 | 620 | 570 |
| Kļava | 930 | 870 | 820 | 760 |
| Parastais osis | 920 | 860 | 800 | 740 |
| Sibīrijas baltegle | 510 | 470 | 440 | 410 |
| Parastā priede | 680 | 640 | 590 | 550 |
| Kaukāza baltegle | 580 | 550 | 510 | 480 |
| Sibīrijas ciedrupriede | 580 | 550 | 510 | 480 |
| Bērzs | 840 | 790 | 730 | 680 |
| Apse | 660 | 620 | 580 | 540 |
| Koku suga | 25 % | 20 % | 15 % |
|---|---|---|---|
| Lapegle | 700 | 690 | 670 |
| Papele | 480 | 470 | 460 |
| Dižskābardis | 710 | 690 | 680 |
| Goba | 690 | 680 | 660 |
| Ozols | 740 | 720 | 700 |
| Skābardis | 840 | 830 | 810 |
| Parastā egle | 470 | 460 | 450 |
| Parastais valrieksts | 630 | 610 | 600 |
| Liepa | 540 | 530 | 500 |
| Baltā robīnija | 840 | 830 | 810 |
| Alksnis | 560 | 540 | 530 |
| Kļava | 740 | 720 | 700 |
| Parastais osis | 730 | 710 | 690 |
| Sibīrijas baltegle | 400 | 390 | 380 |
| Parastā priede | 540 | 520 | 510 |
| Kaukāza baltegle | 460 | 450 | 440 |
| Sibīrijas ciedrupriede | 460 | 450 | 440 |
| Bērzs | 670 | 650 | 640 |
| Apse | 530 | 510 | 500 |
Atkarībā no būvdarbu veida koksne jāmēra atšķirīgi. Materiāla blīvums būtiski ietekmē 1 m³ koksnes svaru, tādēļ pareizai uzdevumu risināšanai jānosaka blīvuma vērtība. Izšķir divus blīvuma veidus:
— Īpatnējais svars jeb koksnes vielas blīvums.
— Tilpumsvars jeb strukturēta fizikāla ķermeņa blīvums.
Par koksnes vielu sauc koksnes cieto materiālu masu bez dabiskajiem tukšumiem. Šo blīvuma veidu mēra laboratorijas apstākļos, jo tam vajadzīgi papildu mērījumi, kurus parastos apstākļos veikt nav iespējams. Visu veidu un sugu koksnei šis lielums ir konstants un sasniedz 1540 kg/m³.
Pašas koksnes blīvumu parastos apstākļos noteikt ir samērā vienkārši. Pietiek nosvērt koksnes gabalu un izmērīt tā tilpumu. Iegūtos datus apstrādā ar parastām aritmētiskām darbībām pēc formulas ĪS = M/T, kur ĪS ir koksnes īpatnējais svars, M — koksnes masa, bet T — aizņemtais tilpums.
1 m³ koksnes tilpumsvara tabula atkarībā no mitruma
Kā jau minēts, koksnes vielas blīvums ir konstants. Tomēr koksnei ir sarežģīta daudzšūnu šķiedraina uzbūve. Koksnes vielas sieniņas veido koksnes struktūras karkasu. Dažādām koku sugām šūnu struktūra, forma un izmēri atšķiras, tādēļ atšķiras gan koksnes īpatnējais svars, gan 1 m³ koksnes svars.
Koksnes īpatnējo svaru būtiski ietekmē arī mitrums. Materiāla uzbūves dēļ, paaugstinoties mitrumam, palielinās arī koksnes blīvums. Taču šis noteikums neattiecas uz koksnes vielas blīvumu.
Iepriekš norādīts koksnes īpatnējais svars. Tabulas ir veidotas, ņemot vērā materiāla mitrumu, un tajās redzams aptuvenais 1 m³ koksnes svars.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc 1 m³ koksnes svars dažādām sugām atšķiras?
Dažādām sugām atšķiras uzbūve, porainība un cietās koksnes vielas īpatsvars. Tādēļ ozols, skābardis vai robīnija parasti ir smagāki par egli, baltegli vai apsi.
Kā mitrums ietekmē koksnes svaru?
Jo lielāks mitrums, jo vairāk ūdens atrodas koksnes šūnās un tukšumos, tādēļ viena kubikmetra masa palielinās.
Vai koksnes vielas blīvumu var uzskatīt par nemainīgu?
Praktiskos aprēķinos to bieži pieņem aptuveni 1540 kg/m³. Taču reālas koksnes tilpumblīvums mainās porainības, mitruma un konkrētās sugas uzbūves dēļ.