Malkas īpatnējais svars: kubikmetra svars dažādām koku sugām

Pāreja uz alternatīviem enerģijas avotiem liek pievērst uzmanību koksnei. Tieši to mūsu senči izmantoja mājokļu apsildīšanai un ēdiena gatavošanai. Krāsnīm, kamīniem un cietā kurināmā katliem ir vajadzīga koksne, proti, malka. Taču visi augi ir atšķirīgi, un dažādas uzbūves un ķīmiskā sastāva kokiem atšķiras tādas īpašības kā siltumspēja, svars, blīvums un mitrums.

Cik sver malka?

Kā noteikt viena malkas kubikmetra svaru? Vai ir svarīgi, kādu malku iegādāties — svaigi zāģētu vai izžāvētu? To palīdz noskaidrot zināšanas par koksnes īpatnējo svaru, mitrumu un citām īpašībām.

Mūsu valsts teritorijā aug vairāk nekā 200 koku un krūmu sugu. Tās deg atšķirīgi: dažas ātrāk, citas lēnāk, vienas izdala daudz siltuma, bet citas mazāk. Izvēloties kurināmo, labāk dot priekšroku vidēja vecuma kokam, nevis pārāk jaunam vai ļoti vecam. Šāda koksne deg visilgāk un izdala visvairāk siltuma.

Izdalītā siltuma daudzums ir tieši atkarīgs arī no malkas blīvuma un sausuma. Par kurināšanai vispiemērotāko uzskata koksni ar 15–20% mitrumu, bet tikko nocirstā kokā mitruma ir vismaz 50%. Daļa siltuma tiks patērēta ūdens iztvaicēšanai, tāpēc mitras malkas efektivitāte ir ievērojami zemāka. Arī sausas malkas svars ir būtiski mazāks nekā mitrai malkai.

Koksnes svars ir atkarīgs no:

• koksnes šūnu uzbūves un tajās esošā mitruma,

• koksnes blīvuma,

• auga daļas (smagākās daļas ir zari, bet vieglākā — stumbra pamatne),

• sāļu un sveķu satura.

Malkas svaru var noteikt empīriski: nosvērt zināma tilpuma koksnes gabalu un aprēķināt tā blīvumu kā masas attiecību pret tilpumu. Tomēr praksē šādu procedūru ne vienmēr ir ērti veikt.

Aprēķinus atvieglo koksnes svara vidējo vērtību tabulas. Tajās nosacīti norādītas vērtības materiālam ar 15–20% mitrumu. Praksē mitruma izmaiņas ievērojami maina malkas masu un tilpummasu, jo koksnē ir vairāk vai mazāk ūdens.

Dažu koksnes blīvuma un malkas iekraušanas svara atsauces vērtību tabula

Kura malka ir vislabākā kurināšanai?

Pēc siltumspējas par optimālāko uzskata ozola malku, kam seko bērza, apses un priedes malka.

• Ozolā ir maz sveķu, un no tā iegūst blīvu, ilgi degošu malku ar lielu siltumatdevi. Jebkura malka jādedzina tikai tad, ja ir pienācīga vilkme un ventilācija, jo nepilnīgas sadegšanas laikā rodas bīstamais oglekļa monoksīds.

• Bērza malka deg ilgi un vienmērīgi, taču satur daudz sveķainu vielu un rada kvēpu nosēdumus dūmvadā.

• Arī skujkoku sugas augstā sveķu satura dēļ izmanto retāk.

• Papeles malku izmantot nav ieteicams, jo tā izdala nepatīkamu rūgtu smaku un dod maz siltuma.

Vislabāk izmantot lapkoku malku ar lielu īpatnējo svaru. Vēlams, lai malka būtu sausa, nevis svaigi zāģēta. Atgādinām: pērkot mitru malku, jūs vairāk maksājat par svaru, bet saņemat mazāk siltuma.