Dūņu īpatnējais svars: 1 m³ masa atkarībā no stāvokļa
Par dūņām sauc vielu, kas veidojas stāvošu ūdenstilpju dibenā vai tekošu ūdeņu gultnē. Tas ir ļoti sīku organiskas un minerālas izcelsmes daļiņu maisījums. Dūņu frakciju, kuru izmērs ir mazāks par 0,01 mm, vidējais daudzums sasniedz 50% no kopējās masas.
Dabiskos apstākļos šis smalkgraudainais iezis ir viskozā, plūstošā stāvoklī. Atrodoties jūru vai ezeru dibenā, dūņas var sastāvēt no sairdošu iežu daļiņām un ūdenstilpēs dzīvojošo organismu cietajām atliekām. Atkarībā no galvenajām dūņas veidojošajām sastāvdaļām izšķir:
- kaļķainas, terigēnas, aleirītiskas un pelītiskas dūņas;
- diatomu, radiolāriju, pteropodu un globigerīnu dūņas.
Sastopamas arī dūņas, kas piesātinātas ar vulkāniskas izcelsmes atliekām vai pūšanas nogulsnēm, kuras radušās, sadaloties lielam organisko vielu daudzumam. Šī viela — sapropelis — izraisa aktīvu sērūdeņraža izdalīšanos.
Cik sver dūņas?
Jautājums par dūņu masu rodas būvdarbos, pārvadājot gultnes grunti, aprēķinot dūņu nogulumu masu, nosakot sapropeļa blīvumu un risinot citus tehniskus uzdevumus.
Dūņu nogulumu vidējais īpatnējais svars ir 1,6 t/m³. Blīvums mainās atkarībā no dūņu veida un to fizikālā stāvokļa — vai tās ir sausas vai mitras. Dūņām dabiskā stāvoklī un uzbērta sapropeļa masai ir atšķirīgs blīvums. Dati sniegti tabulā.
Dūņu masas tabula atkarībā no stāvokļa
| Stāvoklis | Dūņu masa (t/m³) | Dūņu tilpums (m³/t) |
|---|---|---|
| Mitras dūņas | 1,8–2,2 | 0,46–0,55 |
| Sausas dūņas | 1,4–1,7 | 0,59–0,71 |
Dūņu izmantošana
Cilvēki ir iemācījušies izmantot dūņas savām vajadzībām. Tā kā dūņas ir saistīto nogulumiežu sākumstadija, tās var lietot dzīvniekiem paredzētu minerālekstraktu ražošanā, kā arī par augsnes mēslojumu lauksaimniecībā.
Augsnes kvalitātes uzlabošanai par labāko uzskata ezeru sapropeli. Tas satur daudz vērtīgu organisko vielu un minerālu. Sapropelis aktīvi veicina augu augšanu un attīstību, kā arī ir dabisks antiseptiķis.
Dūņas reizēm uzskata par organiski minerālu mēslojuma izejvielu, taču tās nedrīkst izmantot dārzā bez sastāva analīzes un sanitārā novērtējuma. Gultnes nogulumos var uzkrāties smagie metāli, naftas produkti, patogēni un pārmērīgs sāļu daudzums. Ja materiālu izmanto kompostā, tas pareizi jānogatavina, jākontrolē tā izcelsme un jāievēro agrotehniskās normas; dūņu pievienošana pati par sevi negarantē inficēšanās riska izzušanu.
Dažus dūņu un gultnes nogulumu veidus izmanto ārstniecisko dūņu sastāvā sanatoriju praksē. Parasti šim nolūkam lieto sāļo ezeru nogulumus, kuru sastāvs un drošība ir pārbaudīta. Patstāvīgi izmantot dūņas medicīniskiem nolūkiem nav ieteicams: šādu materiālu īpašības ir atkarīgas no izcelsmes, sastāva un sanitārā stāvokļa.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik sver 1 m³ dūņu?
Pēc tabulas mitras dūņas orientējoši sver 1,8–2,2 t/m³, bet sausas — 1,4–1,7 t/m³. Faktiskā masa ir atkarīga no ūdens, organisko vielu un minerāldaļiņu daudzuma un sablīvējuma pakāpes.
Kāpēc dūņu blīvums tik ļoti mainās?
Dūņas sastāv no sīkām minerālām un organiskām daļiņām, ūdens un porām. Jo vairāk ūdens un jo blīvākas nogulsnes, jo lielāka viena kubikmetra masa.
Vai projektā var izmantot tabulas vērtības?
Sākotnējam novērtējumam var, bet nogāžu, pamatņu, gultnes grunts izvešanas vai sanitāro darbu aprēķiniem vajadzīgi laboratorijas dati un konkrētā objekta apstākļi.