Gliemežvāku kaļķakmens īpatnējais svars, blīvums un akmens masa

Gliemežvāku kaļķakmens ir nogulumiezis, kaļķakmens paveids, kas veidojies no jūras organismu organiskajām atliekām, galvenokārt čaulām un to fragmentiem. Gliemežvāku kaļķakmens galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.

Galvenās gliemežvāku kaļķakmens atradnes ir seno aizvēsturisko jūru vietās. Ūdeņiem laika gaitā atkāpjoties, atsedzās miljoniem gadu jūras dibenā uzkrājušās jūras radību atliekas. Dabisko apstākļu ietekmē aizvēsturisko jūras radību skeleti sapresējās līdz akmens cietībai.

Gliemežvāku kaļķakmens raksturlielumi

Gliemežvāku kaļķakmens ir kaļķakmens paveids, kas galvenokārt sastāv no kalcija karbonāta. Dažādu atradņu materiāla ķīmiskais sastāvs kopumā ir līdzīgs, taču faktiskais blīvums, porainība un piemaisījumi var ievērojami atšķirties.

Gliemežvāku kaļķakmens masas, blīvuma un ķīmiskā sastāva tabula

Gliemežvāku kaļķakmens kā būvmateriāla popularitāte ir saistīta ar tā dabisko struktūru, siltumizolācijas īpašībām un pieejamību. Pēc porainības izšķir trīs akmens veidus:

• M15 marka — akmens ar lielu porainību un līdz ar to mazu stiprību. Tā krāsa ir gaiši dzeltena. Liels smilšu piemaisījumu daudzums ar augstu siltumvadītspēju padara akmeni „aukstu”. Šīs markas akmens bloki ir trausli un viegli, tādēļ tos izmanto zemām vienstāva būvēm: garāžām, šķūņiem, pirtīm un žogiem.

• M25 marka — stiprāks akmens ar mazāku porainību. Tā ir viena no būvniecības praksē izplatītākajām markām. Krāsa ir gaiši dzeltena. Stiprības ziņā šāds akmens parasti ir salīdzināms ar mazstāvu būvniecībai paredzētiem materiāliem, taču konkrētais salīdzinājums ar ķieģeli, gāzbetonu vai putubetonu ir atkarīgs no markas un pārbaudes apstākļiem.

• M35 ir visblīvākā gliemežvāku kaļķakmens marka. Mazā porainība nodrošina lielu īpatnējo svaru un lielāku stiprību. Dzeltenbalta krāsa, blīva struktūra un samērā maza ūdens uzsūce ļauj to izmantot ēku ārējai apdarei, ja nodrošināta pareiza aizsardzība pret mitrumu. Materiālu izmanto arī mazstāvu būvniecībā, pamatu un pagrabu ierīkošanā, ja to pieļauj projekts. Blīvo paveidu blīvums var tuvināties vieglbetona un parasta betona blīvumam.

Ieguve un lietojums

Gliemežvāku kaļķakmens ir viens no nedaudzajiem būvmateriāliem, ko daba mums devusi gandrīz gatavā veidā. Akmeni iegūst, ar īpašām iekārtām sagriežot ģeoloģiskos slāņus noteikta izmēra blokos. Akmens izskats var ievērojami mainīties pat vienas atradnes robežās. To var viegli zāģēt un apstrādāt. Atkarībā no turpmākā lietojuma akmens virsma var būt vienkārši zāģēta, slīpēta vai nedaudz raupja.

Materiāla priekšrocības:

• samērā maza gliemežvāku kaļķakmens masa,

• zema cena,

• unikāla tekstūra,

• vienkārša apstrāde un montāža,

• izcila saķere, pateicoties porainajai struktūrai,

• zema siltumvadītspēja,

• laba skaņas izolācija un salizturība, ja materiāls ir pareizi uzstādīts, aizsargāts pret mitrumu un ekspluatēts,

• parasti saderīgs ar izplatītām celtniecības javām un apdares materiāliem.

Gliemežvāku kaļķakmeni plaši izmanto mazstāvu būvniecībā, iekšējā un ārējā apdarē. Tas lieliski izskatās piemājas ainavu projektos — norobežojumos, atbalsta sienās, grotās, strūklakās un citur. Pulētas gliemežvāku kaļķakmens flīzes, kas piesūcinātas ar hidrofobiem sastāviem, izmanto dekoratīvajai apdarei.