Stikla īpatnējais svars: 1 m² svars atkarībā no biezuma

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka stiklu un stiklveida materiālus cilvēki iemācījās izgatavot pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Ēģipte un Mezopotāmija bija vieni no senākajiem stikla rotājumu un glazētu izstrādājumu ražošanas centriem. Kopš tā laika tehnoloģijas ir ievērojami mainījušās: mūsdienu rūpniecība ražo daudzus stikla veidus būvniecībai, transportam, ierīcēm un dekoratīviem izstrādājumiem.

Dažādu materiāla veidu sastāvs un īpašības

Stikls ir amorfs neorganisks materiāls. Pastāv daudzas tā modifikācijas ar atšķirīgām fizikāli ķīmiskajām īpašībām un sastāvu.

Stiklu ražo, kausējot stiklu veidojošas vielas:

• Oksīdus. Piemēram, kvarca stiklu, germanāta stiklu vai ierasto logu jeb silikātstiklu.
• Fluorīdus.

Atkarībā no stikla ekspluatācijas vajadzībām konkrētajā jomā izmanto dažādas sastāvdaļas, kas piešķir vajadzīgās īpašības. To vidū ir:

• cietība (to mēra pēc Mosa skalas, un daudziem silikātstikliem tā ir ap 5–6; kvarca stikls parasti ir cietāks, bet svina stikls — mīkstāks);
• siltumvadītspēja (0,7 W/(m·K)–13,4 W/(m·K));
• noturība pret augstu temperatūru;
• elektrovadītspēja;
• blīvums (īpatnējais svars ir atkarīgs no sastāva: kvarca stikla blīvums ir ap 2200 kg/m³, parastā silikātstikla — aptuveni 2500–2600 kg/m³, bet svina un speciālie smagie stikli var būt ievērojami blīvāki);
• caurspīdīgums;
• triecienizturība un lieces stiprība ir atkarīga no sastāva, biezuma, malas apstrādes, rūdīšanas un defektiem;
• atstarošanas spēja u. c.

Izvēloties materiālu, pirmām kārtām jāvadās pēc stikla fizikālo īpašību prasībām un precīzi jāzina, kuras īpašības ir svarīgas.

Stikla svars

Ikdienā vispieprasītākais ir parastais silikāta jeb logu stikls. Tā svaram ir liela nozīme, un šīs vērtības jāņem vērā:

• uzstādot spoguļu virsmas pie sienām un griestiem, stikla starpsienas, ierīkojot dušas kabīnes, ražojot logus u. c.;
• izvēloties furnitūru un stiprinājumus, aprēķinot konstrukciju slodzi;
• transportēšanā.

Izstrādājuma masu M (kg) var aprēķināt pēc formulas: M(kg)=S(m²)×t(mm)×2,5, kur S ir virsmas laukums m², t ir materiāla biezums mm, bet koeficients 2,5 apzīmē 1 mm bieza silikātstikla viena kvadrātmetra vidējo svaru.

Logu stikla viena kvadrātmetra svars ir atkarīgs no tā biezuma. Turpmāko aprēķinu ērtībai dažāda biezuma stikla svara vērtības sniegtas tabulā.

1 m² svara vērtību tabula dažādam stikla biezumam

Kā piemēru aprēķināsim standarta vienkameras stikla paketes svaru divviru loga vienai pusei.

Ja izmērs ir 650 mm × 1400 mm, laukums būs 0,91 m². Ja 4 mm stikla svars ir 10 kg/m², viena stikla loksne sver 9,1 kg, bet divas — 18,2 kg.

Balkona bloka divkameru stikla paketē ar izmēru 800 mm × 1450 mm izmanto vienu 6 mm un divas 4 mm stikla loksnes. Tās laukums ir 1,16 m². Šāda laukuma 6 mm stikla svars ir 17,4 kg, kam jāpieskaita pārējo divu stiklu 18,2 kg.

Dušas kabīņu starpsienām izmanto 8 mm biezu lokšņu stiklu. Ja kabīnes standarta izmērs ir 90 × 90 cm, bet starpsienas augstums — 2 m, stikla virsmas laukums būs 3,6 m². 8 mm stikla svars ir 20 kg/m², bet visas starpsienas masa — 72 kg.

Lielu akvāriju izgatavo no stikla, kura biezums pārsniedz 10 mm, tāpēc tā masa būs ievērojama. Piemēram, akvārijam ar izmēriem 1300 mm × 600 mm × 600 mm vajadzēs 2,28 m² 10 mm stikla un 0,78 m² 15 mm stikla. Šādā gadījumā 10 mm stikls svērs 57 kg, bet 15 mm biezais dibens — 29 kg.