Pamatu hidroizolācijas veidi un galvenie materiāli

Pamati pastāvīgi saskaras ar grunts mitrumu, atmosfēras nokrišņiem, kušanas ūdeņiem un ūdens tvaiku. Bez aizsardzības ūdens var iekļūt betonā un mūrī, radīt mitrumu pagrabā, armatūras koroziju un apdares bojājumus, kā arī samazināt ēkas ilgmūžību.

Pamatu hidroizolāciju izvēlas pēc konstrukcijas veida, gruntsūdens līmeņa, drenāžas, grunts sastāva, pagraba esamības un ekspluatācijas apstākļiem. Dažādās ēkas vietās var izmantot atšķirīgus risinājumus: horizontālu mitruma barjeru, vertikālu sienu aizsardzību, membrānas, mastikas un bentonīta materiālus.

Horizontālā un vertikālā hidroizolācija

Horizontālā hidroizolācija pārtrauc mitruma kapilāro uzsūkšanos un aizsargā sienas no ūdens pacelšanās no pamatiem. To parasti ierīko starp pamatiem un sienu, zem plātnes vai citos horizontālos mezglos. Šādai aizsardzībai izmanto ruļļveida materiālus, membrānas, pārklājuma sastāvus, penetrējošus un injekciju risinājumus.

Vertikālā hidroizolācija aizsargā pamatu sānu virsmas no grunts pusē esošā mitruma. Tā ir īpaši svarīga pagrabiem, cokola stāviem un zemē iedziļinātām sienām. Vertikālajai aizsardzībai izmanto bitumena un polimēru mastikas, ruļļveida membrānas, cementa sastāvus, šķidro gumiju un aizsargājošas drenāžas membrānas.

Hidroizolācijas veidi pēc materiāla

Pēc izmantotā materiāla pamatu hidroizolāciju var iedalīt vairākās galvenajās grupās:

1. Ruļļveida hidroizolācija: bitumena, bitumena-polimēru un pašlīmējošās membrānas.
2. Pārklājuma hidroizolācija: bitumena, polimēru-bitumena un cementa-polimēru sastāvi.
3. Šķidrā hidroizolācija: šķidrā gumija un citi bezšuvju polimēru pārklājumi.
4. Penetrējoša un injekciju aizsardzība betonam un šuvēm.
5. Bentonīta paklāji un membrānas pazemes konstrukcijām.
6. Profilētas aizsargājošas drenāžas membrānas, kas palīdz novadīt ūdeni un pasargā galveno slāni no bojājumiem.

Izvēle ir atkarīga ne tikai no materiāla cenas. Svarīga ir pamatnes sagatavošana, ūdens spiediens, remonta iespējas, aizsardzība pret mehāniskiem bojājumiem aizbēršanas laikā un slāņu savstarpējā saderība.

Hidroizolācijas materiālu īpašības

Bitumena mastikas ir pieejamas cenas ziņā un ērti uzklājamas uz vienkāršām virsmām. Tās veido nepārtrauktu slāni, taču pamatnei jābūt sausai un sagatavotai. Aukstumā vai pamatnei kustoties, vāji pārklājumi var saplaisāt, tādēļ ir svarīgi ievērot slāņa biezumu un ražotāja ieteikumus.

Ruļļveida materiāli ļauj izveidot izturīgu hidroizolācijas ekrānu. Tos izmanto horizontālās un vertikālās zonās, taču drošums lielā mērā ir atkarīgs no pārlaidumu un savienojumu kvalitātes, kā arī no materiāla aizsardzības grunts aizbēršanas laikā.

Šķidrā gumija un polimēru pārklājumi veido bezšuvju, elastīgu membrānu. Šādi materiāli ir ērti sarežģītos mezglos un uz nelīdzenām virsmām, taču bieži tiem nepieciešama profesionāla uzklāšana un biezuma kontrole.

Cementa un penetrējošus sastāvus izmanto uz betona, kad jāsamazina pamatnes ūdenscaurlaidība. Injekciju materiālus izmanto šuvēm, plaisām un lokālai noplūžu novēršanai.

Bentonīta paklāji un membrānas darbojas, nātrija bentonītam saskarē ar ūdeni uzbriestot. Tie ir piemēroti noteiktām pazemes konstrukcijām, taču vajadzīgs pareizs piespiedums, aizsardzība un montāžas tehnoloģijas ievērošana.

Kā izvēlēties pamatu hidroizolāciju

Sausai gruntij un vienkāršām būvēm bieži pietiek ar pārklājuma vai ruļļveida aizsardzību kopā ar pareizi ierīkotu apmali un ūdens novadi. Pagrabiem, augstam gruntsūdens līmenim un sarežģītai gruntij vajadzīga drošāka sistēma: ārējā hidroizolācija, drenāža, šuvju aizsardzība un savienojumu kontrole.

Pamatu hidroizolācija droši darbojas tikai kā vienota sistēma. Pat labs materiāls nepalīdzēs, ja nav drenāžas, ir nepareizi izveidoti pārlaidumi, membrāna bojāta aizbēršanas laikā vai ūdens pastāvīgi spiež uz konstrukcijas vājajām vietām.