Trūdzemes un komposta īpatnējais svars: 1 m³ masa
Jēdziens „bioloģiskā lauksaimniecība” aizvien biežāk sastopams agrotehnoloģijām veltītos materiālos. Šādās sistēmās cenšas samazināt atkarību no minerālmēsliem un aktīvāk izmantot organiskos augu barības vielu avotus, no kuriem viens ir trūdzeme.
Trūdzeme ir birstoša, viendabīga, irdena, brūna masa ar zemes smaržu, bez amonjaka smakas, ko iegūst kūtsmēslu satrūdēšanas procesa beigās. Dabiskos apstākļos kūtsmēslu pārstrāde ilgst pusotru līdz divus gadus. Kad satrūdēšana ir pabeigta, 1 m³ trūdzemes jeb komposta sver 500–800 kg.
Trūdzemes (komposta) īpatnējā svara tabula
| Trūdzemes (komposta) blīvums (g/cm³) | Trūdzemes īpatnējais svars (kg/m³) | Tonnas 1 m³ trūdzemes |
|---|---|---|
| 0,5–0,8 | 500–800 | 0,5–0,8 |
Ar ko trūdzeme (komposts) ir noderīga?
Kvalitatīva trūdzeme veidojas, organiskajām vielām sadaloties ar mikroorganismu līdzdalību. Tā satur augiem pieejamas barības vielas, uzlabo augsnes struktūru un palīdz saglabāt mitrumu. Trūdzemes daļiņas paliek irdenas, jo starp tām saglabājas gaisa spraugas. Trūdzemes pievienošana nabadzīgām smilts un māla augsnēm var uzlabot to fizikālās īpašības un augu apgādi ar barības vielām, tomēr deva jāizvēlas, ņemot vērā kultūraugu, augsnes sastāvu un paša mēslojuma kvalitāti.
Trūdzemi ieteicams izmantot mulčēšanai. Zem šāda pārklājuma augsne lēnāk sasilst un atdziest, mazāk zaudē mitrumu, bet tās augšējos slāņos dārza un sakņu dārza augu sakņu līmenī apmetas sliekas un derīgie mikroorganismi, kas nodrošina augus ar barības vielām. Karstā laikā trūdzemes mulča nepārkarst un neapdedzina stublāja lejasdaļu pie saknēm, tādējādi novēršot augu inficēšanos ar slimību ierosinātājiem.
Pēc laistīšanas vai lietus trūdzemes jeb komposta barības vielas pakāpeniski nonāk tieši sakņu zonā. Trūdzemi jeb kompostu izmanto arī par substrāta sastāvdaļu stādu audzēšanā.
Jāņem vērā, ka trūdzemei jeb kompostam var būt atšķirīgas īpašības un dažāds vielu saturs, tāpēc tā var atšķirīgi ietekmēt augus un augsni. Šie rādītāji ir atkarīgi no trūdzemes izejvielas: govju, zirgu vai sīklopu kūtsmēsliem, putnu mēsliem vai augu atliekām. Svarīgas sastāvdaļas ir dzīvnieku barība un pakaiši. Salmi un kūdra uzsūc mitrumu, palīdz saglabāt slāpekļa savienojumus un, pareizi glabājot, samazina amonjaka zudumus.
Trūdzemes (komposta) gatavošana
Dabiskos apstākļos kūtsmēslu kaudzē vai īpašās kastēs kopā ar pakaišiem savāktie kūtsmēsli par trūdzemi kļūst 1,5–2 gadu laikā. Gatavību nosaka vizuāli, un tilpums būs samazinājies 2–3 reizes. Ja dzīvnieku ekskrementus savāc bez pakaišiem vai to ir maz, kastēs tie jāpārklāj ar salmu vai kūdras slāņiem. No augšas ieteicams pārklāt ar ruberoīdu vai plēvi, lai lietus neizskalotu vērtīgās vielas. Lai veicinātu trūdēšanu, masa jāsamitrina un jāirdina ar dakšām. Trūdzemes kastei jābūt ar atverēm gaisa piekļuvei un liekā mitruma novadīšanai.
Ja mēslojuma vajag nedaudz, to var iegādāties iepakotu specializētajos veikalos. Trūdzemes jeb komposta svars maisā var atšķirties un būt no 10 līdz 70 kg. Dabīga iepakota mēslojuma cena ir ievērojami augstāka nekā beramam materiālam. Ja vēlaties ietaupīt, svaigus kūtsmēslus var iegādāties tieši lopkopības saimniecībās un patstāvīgi sagatavot trūdzemi savā dārzā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik sver 1 m³ trūdzemes vai komposta?
Parasti 1 m³ trūdzemes vai komposta sver aptuveni 500–800 kg. Vērtība ir atkarīga no mitruma, sastāva, satrūdēšanas pakāpes un materiāla sablīvējuma.
Kāpēc trūdzemes gatavošanas laikā tās tilpums samazinās?
Satrūdēšanas laikā organiskās vielas sadalās, daļa mitruma iztvaiko, masa sablīvējas, bet sākotnējais kūtsmēslu vai komposta kaudzes tilpums var samazināties 2–3 reizes.
Vai trūdzemi var izmantot kā vienīgo mēslojumu?
Trūdzeme uzlabo augsnes struktūru un papildina to ar barības vielām, taču iestrādes normas labāk izvēlēties atbilstoši kultūraugam, augsnes stāvoklim un agrotehniskajiem ieteikumiem.