Niķeļa rūdas īpatnējais svars: blīvums pēc rūdas veida

Niķelis dabā ir samērā plaši izplatīts elements. Zemes garozā tā saturs ir 0,01% no kopējās masas. Tīrā, dabiskā veidā niķelis sastopams tikai dzelzs meteorītos, kuros tā saturs var sasniegt 25%. Dabiskos apstākļos tas ir sastopams tikai saistītā veidā dažādu rūdu sastāvā.

Niķeļa rūdu veidi

Niķeļa rūdas, kuru ieguvi un pārstrādi uzskata par rentablu, iedala:

• sulfīdu rūdās,
• silikātu rūdās.

Galvenie rūdu minerāli, kurus rūpnieciskā mērogā iegūst niķeļa, vara, sēra un citu pavadošo vielu ieguvei, ir aprakstīti turpmāk.

Pirotīns jeb magnētiskais kolčedāns

• Tam ir mainīgs ķīmiskais sastāvs ar atšķirīgu Ni, Co, Cu, Pb, Mo un As piemaisījumu procentuālo daudzumu.
• Rūdas praktiskā nozīme aprobežojas ar niķeļa, dzelzs un sēra ieguvi.
• Pirotīna īpatnējais svars ir 4,9–5,2 g/cm³.
• Tas ir trausls, pelēcīgi krēmkrāsas minerāls ar metālisku spīdumu, labu elektrovadītspēju un magnētiskām īpašībām.

Magnetīts kā pavadošais dzelzs minerāls

Magnetīts pats par sevi ir dzelzsrūda, bet niķeļa rūdās to uzskata par pavadošo dzelzi saturošo minerālu, kas ietekmē izejvielas blīvumu un pārstrādi.

• Melns kristālisks minerāls ar metālisku vai taukaini sveķainu spīdumu.
• Magnetīta īpatnējais svars ir 4,9—5,2 g/cm³.
• Tam piemīt spēcīgas feromagnētiskas īpašības, kas saglabājas pat pēc minerāla samalšanas smiltīs; tas nav toksisks, ir inerts un plaši izplatīts dabā.
• Praktiskā nozīme — dzelzs ieguve (Fe saturs līdz 73%) un izstrādājumu ražošana no kausēta magnetīta (elektrodi u. c.).

Pentlandīts jeb dzelzs un niķeļa kolčedāns

• Sīkkristālisks, graudains, bronzas dzeltenas krāsas minerāls ar spēcīgu metālisku spīdumu; tas ir trausls un ietilpst pirotīna atradņu sastāvā.
• Dzelzs un niķeļa kolčedāna īpatnējais svars ir 4,5—5 g/cm³.
• Tam nav magnētisku īpašību.
• Daudzās rūpnieciskajās vara un niķeļa sulfīdu rūdās pentlandīts ir galvenais niķeļa minerāls. Šajās rūdās var būt arī varš, kobalts, platīna grupas metāli un citi vērtīgi komponenti.

Halkopirīts jeb vara kolčedāns

• Sīkkristālisks zeltaini dzeltens minerāls, kas līdzības ar tīru zeltu dēļ ieguvis nosaukumu „zelta māneklis”; tam ir spilgts metālisks spīdums ar zaļganu nokrāsu.
• Halkopirīta īpatnējais svars ir 4,1—4,35 g/cm³.
• Galvenais vara rūdas minerāls, kas plaši sastopams dažādas izcelsmes ģeoloģiskajās struktūrās.
• Minerāla ieslēgumi atrasti Mēness grunts paraugos un dārgakmeņu ieslēgumos.

Niķeļa rūdas īpatnējā svara un blīvuma tabula pēc rūdas veida

Reti sastopamām niķeļa rūdām rūpnieciskajā ieguvē ir sekundāra nozīme, jo niķeļa saturs tajās nepārsniedz 4,5%. Pie tām pieder pirīts, kubanīts, hromīts un citas rūdas. Sulfīdu rūdas līdzās niķelim, varam un kobaltam satur arī tādus dārgmetālus kā zelts un sudrabs, kā arī telūru un selēnu.

Niķeļa rūdu atradnes pārsvarā ir saistītas ar pirmskembrija platformām un kristāliskajiem vairogiem. Tās iegulst slāņu, dzīslu un lēcu veidā un var sasniegt 50 metru biezumu. Rietumaustrālijā esošā Mount Keith atradne ir visbiezākā — tās biezums ir 300 m.